Reno sindroms un miegs, un kāpēc naktīs aukstē rokas un kājas, un kā ar to cīnīties
Jūs apgulaties gulēt, apsedzaties ar segu, un pēc dažām minūtēm pirksti kļūst balti, zili vai sarkani. Jūtat durstīšanu, sāpes vai vienkārši nepatīkamu aukstumu, kas neļauj aizmigt. Ja tas izklausās pazīstami — iespējams, jums ir Reno sindroms.
Reno sindroms ir stāvoklis, par kuru daudzi cilvēki nezina vai kļūdaini uzskata to par vienkāršu jūtīgumu pret aukstumu. Tomēr tas ir specifisks asinsvadu traucējums ar konkrētiem cēloņiem — un konkrētiem risinājumiem.
Kas ir Reno sindroms
Reno sindroms ir stāvoklis, kurā sīkie asinsvadi — kapilāri — uz aukstumu vai stresu reaģē pārāk spēcīgi. Tā vietā, lai reaģētu parasti, tie strauji sašaurinās un ierobežo asinsriti pirkstu galos, ausīs, degunā un pēdu pirkstos.
Šo parādību sauc par vazospazmu. Tās laikā: Vispirms āda kļūst balta — asinsrite apstājas.
Tad — zila vai violeta, jo audi nesaņem skābekli.
Visbeidzot — sarkana, kad asinsrite atgriežas un izraisa durstīšanu vai sāpes.
Šis trīs krāsu cikls — balts, zils, sarkans — ir klasiska Reno sindroma pazīme. Ne visi izjūt visas trīs fāzes, bet aukstums un diskomforts ir gandrīz universāli.
Divu veidu Reno sindroms
Primārais Reno sindroms
Šis ir biežākais tips — tas rodas pats par sevi, bez skaidras pamatslimības. Visbiežāk izpaužas jaunām sievietēm un tiek uzskatīts par relatīvi nekaitīgu, lai gan var būt ļoti nepatīkams. Parasti simptomi nav tik spēcīgi un nebojā audus.
Sekundārais Reno sindroms
Šis tips ir saistīts ar citu slimību — visbiežāk autoimūnu. Sklerodermija, lupus, reimatoīdais artrīts un citas saistaudu slimības bieži izraisa sekundāro Reno sindromu. Tas parasti ir smagāks, sākas vēlākā vecumā un var radīt komplikācijas.
Ja Reno simptomi ir spēcīgi vai sākušies pieaugušā vecumā, vērts pārbaudīt, vai nav pamatslimības.
Kāpēc Reno sindroms īpaši aktīvs naktī
Daudzi cilvēki ievēro, ka naktī simptomi pastiprinās. Tam ir vairāki iemesli.
Ķermeņa temperatūra naktī krītas. Fizioloģiski ķermeņa temperatūra ir zemākā agrās rīta stundās. Šis dabiskais temperatūras kritums var izraisīt Reno epizodes pat tad, ja guļamistaba nav īpaši auksta.
Nekustīgums. Dienā kustības veicina asinsriti. Naktī, kad gulaties nekustīgi, asinsrite dabiski palēninās — īpaši ekstremitātēs. Tas rada labvēlīgus apstākļus vazospazmam.
Gultasveļa un aukstums. Nepiemēroti izvēlēta gultasveļa var pasliktināt situāciju. Ja gultasveļa slikti saglabā siltumu vai slikti regulē mitrumu, ap kājām un rokām var veidoties auksta un mitra mikrovide. Atklātas ekstremitāšu vietas — ja gultasveļa ir pārāk plāna vai nepietiekami sedz — var arī tieši izraisīt epizodes.
Stress un nemiers pirms miega. Reno sindroms reaģē ne tikai uz temperatūru, bet arī uz stresu. Emocionāls stress izraisa tādu pašu asinsvadu sašaurināšanos kā aukstums. Ja pirms miega jūtaties nemierīgi, tas var izraisīt nakts epizodi.
Kā gultasveļa ietekmē Reno sindromu
Šis ir viens no praktiski svarīgākajiem aspektiem, kam daudzi nepievērš uzmanību. Gultasveļa tieši ietekmē miega vides temperatūru un mitrumu — un abi šie faktori ir galvenie Reno sindroma izraisītāji.
Auduma nozīme
Kokvilna — labs pamata izvēle. Tā elpo, uzsūc mitrumu un ir hipoalerģiska. Kokvilnas percale ir īpaši piemērota — tā ir gluda, vēsa un labi regulē temperatūru.
Bambuss — lieliska izvēle cilvēkiem ar Reno sindromu. Bambusa šķiedras aktīvi transportē mitrumu, regulē temperatūru un ir dabiski antibakteriālas. Bambusa gultasveļa var palīdzēt saglabāt stabilāku temperatūru ap ekstremitātēm.
Liocels (tencels) — vēl viens labs variants. Aktīvi regulē mitrumu un temperatūru, ir ļoti mīksts un nerada statisko elektrību, kas arī var kairināt jutīgas ekstremitātes.
Lins — laba izvēle, bet ar atrunu. Lins lieliski elpo un regulē temperatūru, taču var būt raupjāks — īpaši jauns. Cilvēkiem ar ļoti jutīgu ādu vai spēcīgiem Reno simptomiem lins var kairināt. Izmazgāts, mīksts lins ir labāka izvēle.
Sega
Sega ir būtisks elements. Cilvēkiem ar Reno sindromu ieteicams: Smagāka sega — ne tāpēc, ka smagāka automātiski nozīmē siltāku, bet tāpēc, ka smagāka sega labāk nosedz ekstremitātes un naktī nenoklīst. Dūnu vai vilnas sega ir īpaši piemērota — tās silda efektīvi ar mazu svaru.
Vilnas sega — vilna ir dabisks temperatūras regulators. Tā silda, kad ir auksts, un atdzesē, kad ir karsts. Cilvēkiem ar Reno sindromu vilnas sega var būt labāka par dūnu segu, jo vilna labāk uzsūc mitrumu.
Praktiski padomi miegam ar Reno sindromu
Cimdi un zeķes naktī
Tas izklausās neromantiski, bet ir viens no efektīvākajiem risinājumiem. Siltas zeķes un vieglie cimdi naktī var būtiski mainīt situāciju.
Vislabāk der zeķes, kas gan silda, gan regulē mitrumu.
Guļamistabas temperatūra
Guļamistaba nedrīkst būt pārāk auksta. Cilvēkiem ar Reno sindromu ieteicami 19–21 °C. Tā ir nedaudz augstāka temperatūra nekā vispārējais ieteikums (18–19 °C), bet kompromiss, ko vērts pieņemt.
Ja nevarat apsildīt guļamistabu, papildu sega vai sildītājs pie kājām ir labs risinājums.
Silta vanna vai duša pirms miega
Silta (ne karsta) vanna vai duša pirms miega var samazināt nakts epizožu biežumu. Siltums pirms miega uzlabo perifēro asinsriti un dod ekstremitātēm labāku sākumu naktij.
Svarīgi: uzreiz pēc vannas apģērbieties un neatstājiet ekstremitātes atdzist — pretējā gadījumā efekts būs pretējs.
Iegulšanās rituāls
Auksts miegs bieži sākas ar aukstu gultu. Daži risinājumi: Elektriskā sega vai apsildāma gultasveļa — ieslēdziet 15–20 minūtes pirms miega un izslēdziet, kad apgulaties. Mērķis ir sasildīt gultu, nevis gulēt uz elektriskās segas.
Karstā ūdens pudele — klasisks, bet efektīvs. Ielieciet pie kājām pirms miega.
Roku un kāju sasildīšana pirms miega — vienkārši padzīvojieties siltā vietā vai izmantojiet sildīšanas spilventiņu pirms iegulšanās.
Miega poza
Svarīga ir arī miega poza. Gulēšana uz sāniem ar saliektu kāju var ierobežot asinsriti. Ja iespējams — guliet uz muguras ar kājām nedaudz paceltām (neliels spilventiņš zem kājām). Tas uzlabo asinsriti ekstremitātēs.
Ko izvairīties
Kafija un nikotīns — abi izraisa asinsvadu sašaurināšanos. Kafija vakarā var pastiprināt nakts Reno epizodi. Nikotīns ir viens no spēcīgākajiem vazokonstriktoriem — smēķētājiem Reno simptomi parasti ir smagāki.
Stress pirms miega — stresains vakars provocē Reno epizodes. Relaksējošs rituāls pirms miega ir svarīgs ne tikai psiholoģiski, bet arī fizioloģiski.
Pēkšņas temperatūras izmaiņas — piemēram, no silta kabineta iet uz aukstu tualeti naktī. Ja tas ir problēma — turiet halātu un čības pie gultas.
Nepiemēroti izvēlēta gultasveļa, pārāk plāna sega vai pārāk auksta gultamistaba ir tieši Reno epizožu izraisītāji naktī.
Kad jāvēršas pie ārsta
Reno sindromu lielākoties var pārvaldīt mājās. Tomēr jāvēršas pie ārsta, ja:
- simptomi pēkšņi pastiprinās vai sākas pieaugušā vecumā
- uz pirkstiem parādās čūliņas vai brūces
- simptomi notiek pat siltā vidē
- ir citi simptomi — locītavu sāpes, sausums, ādas izmaiņas
- zāles pret Reno (ja tās jau lietojat) vairs nepalīdz
Sekundārajam Reno sindromam nepieciešama ārsta uzraudzība un pamatslimības ārstēšana.
Gultas veļa kā risinājuma daļa
Nav viena maģiska risinājuma Raynaud sindromam naktī. Bet ir nelielu izmaiņu komplekss kas kopā dod nozīmīgu rezultātu — un kvalitatīva, elpojošā gultas veļa no dabīgiem materiāliem ir viena no šī kompleksa daļām.
Bambusa, lioceļa vai kokvilnas gultas veļa kas regulē mitrumu un temperatūru, vilnas vai pūku segas kas silda efektīvi — tas viss tieši ietekmē nakts Raynaud epizodu biežumu un intensitāti. Dabīgu materiālu gultas veļu kas palīdz regulēt temperatūru un mitrumu naktī atradīsiet Savashome kolekcijā — tur katrs produkts ir aprakstīts ar sastāvu un īpašībām kas palīdzēs pieņemt pareizo lēmumu.
Rezumējot
Raynaud sindroms naktī ir reāls izaicinājums kas var būtiski pasliktināt miega kvalitāti. Taču tas ir pārvaldāms — ne ar vienu risinājumu, bet ar vairāku izmaiņu kombināciju.
Pareiza gultas veļa no dabīgiem materiāliem. Siltas zeķes un cimdi miegam. Silta guļamistaba. Silta vanna pirms gulētiešanas. Relaksējošs vakars bez stresa un kofeīna.
Katrs no šiem elementiem atsevišķi dod nelielu efektu. Kopā — tie var būtiski mainīt jūsu naktis.

-cr-326x372.jpg)
-cr-326x372.jpg)