Kāpēc pēc slimības ir svarīgi izmazgāt visu gultas veļu — un kā to izdarīt pareizi
Esat atveseļojušies. Drudzis ir pagājis, rīkle vairs nesāp, enerģija atgriežas. Un pirmā doma bieži ir — beidzot varu apgulties tīrā gultā. Bet vai šī gulta tiešām ir tīra?
Gultas veļa, kas jūs pavadīja slimības laikā, šajā brīdī ir viena no visvairāk piesārņotajām vietām mājās. Un tas nav pārspīlējums — tā ir bioloģija.
Kas paliek gultas veļā pēc slimības
Kad slimojat, jūsu ķermenis intensīvi cīnās ar infekciju. Šī procesa laikā:
Vīrusi un baktērijas nokļūst uz gultas veļas klepojot, šķaudot, elpojot un caur ādu. Gripa, saaukstēšanās, COVID un citas vīrusu infekcijas atstāj aktīvus patogēnus uz auduma virsmas. Daži vīrusi uz tekstila var palikt aktīvi dažas stundas vai pat dienas.
Sviedri — drudža laikā ķermenis intensīvi svīst, bieži naktī. Sviedri rada mitru, siltu vidi — ideālu vidi baktēriju vairošanai.
Ādas šūnas — nakts laikā nosēžas tūkstošiem mirušo ādas šūnu. Kopā ar sviedriem tās veido lielisku barības vidi putekļu ērcītēm un baktērijām.
Izdalījumu pilieni — vīrusu infekciju laikā uz spilvena un segas nosēžas mikroskopiski pilieni no mutes un deguna. Šie pilieni ir viens no efektīvākajiem vīrusa pārnešanas veidiem.
Rezultāts — gultas veļa pēc slimības nav tikai netīra. Tā ir potenciāls reinfekcijas avots un risks citiem mājsaimniecības locekļiem.
Vai var inficēties no savas pašas gultas veļas
Tehniski — jā, lai gan tas notiek retāk, jo jūsu imūnsistēmai jau ir antivielas. Taču ir situācijas, kad tas kļūst par reālu risku:
Reinfekcija ar citu vīrusu. Ja mājās cirkulē vairāki patogēni, nemazgāta gultas veļa var pārnest citu slimību pat tad, kad no pirmās jau esat atveseļojušies.
Pārnešana uz citiem ģimenes locekļiem. Tas ir lielākais risks. Cits ģimenes loceklis, kas pieskaras gultas veļai, maina spilvendrānas vai pat iet garām istabai — var paņemt līdzi vīrusu.
Cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu. Vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, grūtnieces un tie, kas lieto imūnsupresantus — viņiem risks ir ievērojami lielāks.
Kad mazgāt — uzreiz vai pagaidīt
Atbilde ir skaidra: jo ātrāk, jo labāk. Ideālā gadījumā — tajā pašā dienā, kad piecēlāties no slimības gultas, vai kad simptomi ir pagājuši.
Nemazgājiet uzreiz slimības pirmajā dienā — ja joprojām slimojat un atgriezīsieties tajā pašā gultā, tas nedos nekādu labumu. Bet tiklīdz jutīsieties labāk un mainīsiet gultas veļu — mazgājiet visu uzreiz.
Kā pareizi mazgāt gultas veļu pēc slimības
Temperatūra — vissvarīgākais
Tas ir būtiskais faktors. Augsta temperatūra ir visefektīvākais veids, kā iznīcināt vīrusus un baktērijas tekstilā.
60°C un augstāk — tā ir ieteicamā temperatūra pēc slimības. Lielākā daļa vīrusu un baktēriju iet bojā 60°C temperatūrā. Gripa, saaukstēšanās, lielākā daļa patogēnu — 60°C tos iznīcina.
40°C — pārāk zema pēc slimības. Mazgāšana 40°C noņem netīrumus, bet negarantē patogēnu iznīcināšanu.
Izņēmums — jutīgi materiāli. Zīds un daži delikāti audumi nevar tikt mazgāti 60°C. Šādā gadījumā ir vairākas alternatīvas — skatiet zemāk.
Mazgāšanas līdzeklis
Izmantojiet parasto mazgāšanas līdzekli. Nav nepieciešami speciāli dezinfekcijas līdzekļi — augsta temperatūra un ilgs mazgāšanas cikls ir efektīvāki nekā papildu ķīmija zemā temperatūrā.
No mīkstinātājiem pēc slimības labāk izvairīties — tie apklāj audumu un var mazināt mazgāšanas efektivitāti.
Mazgāšanas cikls
Izvēlieties garāku ciklu — ne eko programmu. Garāks cikls ar augstāku temperatūru nodrošina labāku dezinfekciju.
Ko mazgāt
Pēc slimības jāmazgā viss, kas bijis saskarē ar jūsu ķermeni un vidi: spilvendrānas, segas pārvalki, palagi, pidžamas un naktsveļa, dvieļi un halāts.
Ieteicams mazgāt: spilvenu (ja ražotājs atļauj), segu (ja ražotājs atļauj) un pledus un segas, zem kurām gulējāt uz dīvāna.
Kā rīkoties ar jutīgiem materiāliem
Zīda gultas veļa, lina gultas veļa un citi delikātāki materiāli bieži nevar tikt mazgāti 60°C. Ko darīt:
Variants 1 — zema temperatūra un dezinfekcijas līdzekļi. Mazgājiet ieteicamajā temperatūrā (30–40°C) ar speciālu dezinfekcijas piedevu. Tirgū ir mazgāšanas līdzekļi ar dezinficējošu iedarbību, kas darbojas arī zemākās temperatūrās.
Variants 2 — žāvēšana augstā temperatūrā. Ja jums ir žāvētājs — žāvējiet augstā temperatūras režīmā pēc mazgāšanas. Karstums žāvētājā arī iznīcina patogēnus.
Variants 3 — profesionāla tīrīšana. Zīda gultas veļa pēc smagas slimības var prasīt profesionālu ķīmisko tīrīšanu. Informējiet tīrītavu par situāciju.
Variants 4 — UV dezinfekcija. Saules ultravioletajiem stariem ir dezinficējoša iedarbība. Saulainā dienā izžāvēta gultas veļa saņems papildu dabisko dezinfekciju.
Ko darīt ar spilvenu un segu
Tas ir jautājums, ko daudzi palaiž garām — mazgā pārvalki bet aizmirst par to, kas atrodas iekšā.
Lielākās daļas spilvenu pildījums (sintētisks, bambusa, lioceļa) var tikt mazgāts mašīnā. Pārbaudiet etiķeti. Ja atļauts — mazgājiet 60°C pēc slimības.
Pūkainos spilvenus arī bieži var mazgāt mašīnā, bet nepieciešama speciāla programma un žāvēšana ar tenisa bumbiņām.
Ja spilvens nevar tikt mazgāts — žāvējiet žāvētājā vai saulē. UV stari ir ar dezinficējošu iedarbību.
Tai pašai loģikai pakļauta sega. Sintētiskas un bambusa segas parasti var mazgāt — bet nepieciešama liela mazgāšanas mašīna. Ja mājas mašīna ir par mazu — izmantojiet pašapkalpošanās veļasmašīnu ar lielāku mašīnu.
Guļamistabas dezinfekcija pēc slimības
Gultas veļa ir svarīgākā, bet ne vienīgā vieta, kur uzkrājas patogēni.
Gaisa vēdināšana — pēc slimības labi izvēdiniet guļamistabu. Atveriet logus vismaz 15–20 minūtes. Svaigs gaiss un gaisa cirkulācija mazina patogēnu koncentrāciju.
Kontaktvirsmas — naktsgaldiņš, gultas rāmis, slēdži, durvju rokturi. Noslaukiet ar dezinficējošām salvetes vai mitru drānu ar tīrīšanas līdzekli.
Tālruņa un planšetdatora ekrāns — tas bieži tiek aizmirsts. Tālruņa ekrāns, kuram pieskaramies simtiem reižu dienā, ir viena no visvairāk piesārņotajām virsmām — īpaši pēc slimības.
Gaisa mitrinātājs — ja slimības laikā izmantojāt gaisa mitrinātāju, iztīriet to saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Nepareiza gaisa mitrinātāja tīrīšana var veicināt baktēriju vairošanos.
Kā aizsargāt citus ģimenes locekļus
Ja mājās ir vairāki cilvēki, slimības laikā un pēc tās ir svarīgi ievērot dažus vienkāršus noteikumus.
Izmantojiet atsevišķus dvieļus. Slimajiem un veseliem ģimenes locekļiem — atsevišķi dvieļi un guļamistabas, ja iespējams.
Mainiet gultas veļu slimajiem biežāk — ne reizi nedēļā, bet ik pēc 2–3 dienām slimības laikā. Tas mazina patogēnu uzkrāšanos.
Pēc slimības — mazgājiet visu gultas veļu pirms atgriešanās normālā ritmā.
Kvalitatīva, elpojošā gultas veļa no dabīgiem materiāliem — kokvilnas, lina vai bambusa — ir ne tikai ērtāka slimības laikā, bet arī vieglāk mazgājama un iztur daudzas mazgāšanas reizes. Šādu izvēli atradīsiet vietnē savashome.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai jāmazgā gultas veļa, ja slimo cits ģimenes loceklis?
Jā — pat ja gulējāt citā istabā. Ja kopīgi lietojat vannas istabas dvieļus vai pieskaraties tām pašām durvju rokturēm — patogēni mājās jau cirkulē.
Vai pietiek mazgāt tikai spilvendrānas?
Nē. Palags un segas pārvalks arī bijis saskarē ar jūsu ķermeni un ir piesārņots.
Ko darīt, ja mašīna ir par mazu segai?
Izmantojiet pašapkalpošanās veļasmašīnu vai nogādājiet veļasmašīnā. Pēc smagas slimības — ir vērts.
Vai jāmazgā jauna apģērba pēc slimības?
Apģērbs, ko nēsājāt slimības laikā — jā. Jauni nelietoti — nē.
Rezumējot
Gultas veļas mazgāšana pēc slimības nav formalitāte — tā ir praktisks veselības pasākums. Augsta temperatūra (60°C), visu kontakta tekstilizstrādājumu mazgāšana un papildu guļamistabas dezinfekcija ir trīs soļi, kas reāli samazina reinfekcijas risku un aizsargā citus mājsaimniecības locekļus.
Un varbūt vissvarīgākais — tīra gultas veļa pēc slimības nav tikai higiēna. Tā ir psiholoģisks atspēriena punkts. Tīra, svaiga guļamistaba palīdz ķermenim un prātam pārslēgties no slimības režīma uz atveseļošanās režīmu. Un tas nav sīkums.