Kāpēc Latvijas iedzīvotāji rudenī tik bieži slimo, un vai tā patiešām ir sezonalitāte?

Septembris. Bērni atgriežas skolās, kolēģi – birojos, un jau pēc dažām nedēļām apkārtējie klepo, šķauda un sūdzas par kakla sāpēm. Katru gadu atkārtojas viens un tas pats.

Daudzi to sauc par “sezonalitāti”, it kā rudens pats par sevi būtu saslimšanas iemesls. Tomēr zinātne uz šo parādību raugās citādi.

Vai vīrusi rudenī patiešām kļūst aktīvāki?

Daļēji – jā. Daži vīrusi, īpaši rinovīrusi, kas izraisa lielāko daļu saaukstēšanās gadījumu, labāk izdzīvo un efektīvāk izplatās vēsākā un sausākā vidē. Arī gripai ir raksturīgs sezonāls izplatības modelis. Taču tas izskaidro tikai daļu no kopējās situācijas.

Svarīgāks ir cits jautājums: kāpēc tieši rudenī mūsu imūnsistēmai kļūst grūtāk ar šiem vīrusiem cīnīties? Atbilde slēpjas ne tikai vīrusu aktivitātē, bet arī pārmaiņās cilvēka organismā, kas notiek pārejas periodā starp gadalaikiem.

Seši patiesie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji rudenī slimo biežāk

1. D vitamīna līmeņa pazemināšanās

Tas, iespējams, ir viens no svarīgākajiem un vislabāk dokumentētajiem iemesliem. Vasarā Latvijas iedzīvotāji saules ietekmē var sintezēt D vitamīnu ādā. Rudenī saules staru leņķis kļūst zemāks, un D vitamīna veidošanās ādā vairs nenotiek tik efektīvi.

D vitamīns nav tikai “kaulu vitamīns”. Tas piedalās arī imūnsistēmas šūnu, tostarp T limfocītu un makrofāgu, darbības regulēšanā. Pazeminoties D vitamīna līmenim, var mazināties organisma spēja efektīvi reaģēt uz infekcijām.

D vitamīna trūkums Latvijā un citās ziemeļu valstīs rudenī un ziemā ir ļoti izplatīts, arī cilvēkiem, kuri vasarā daudz laika pavadījuši ārā.

2. Miega pārmaiņas un diennakts ritma traucējumi

Septembrī un turpmākajos rudens mēnešos dienas kļūst ievērojami īsākas. Tas var šķist mazsvarīgs fakts, taču bioloģiski šīs pārmaiņas organismam rada papildu slodzi.

Diennakts ritmu jeb organisma iekšējo bioloģisko pulksteni galvenokārt regulē gaisma. Strauji samazinoties dienasgaismas daudzumam, ķermenim nepieciešams laiks, lai pielāgotos, un šī pielāgošanās var ilgt vairākas nedēļas.

Šajā periodā miegs var kļūt seklāks, pamošanās laiks var vairs nesakrist ar organisma bioloģisko rītu un var mainīties melatonīna izdalīšanās. Savukārt miegs ir viens no svarīgākajiem imūnsistēmas regulatoriem. Dziļā miega laikā organisms ražo citokīnus, kas piedalās cīņā pret infekcijām.

Cilvēki, kuri guļ aptuveni sešas stundas, var būt daudz uzņēmīgāki pret saaukstēšanos nekā tie, kuri guļ septiņas līdz astoņas stundas.

Tāpēc rudenī miega vide kļūst ne tikai par komforta, bet arī par veselības jautājumu. Elpojoša, dabīga gultasveļa no perkala, Tencel vai kokvilnas palīdz ķermenim nakts laikā uzturēt komfortablu temperatūru un rada labākus apstākļus netraucētam miegam. Šādu gultasveļu atradīsiet SAVAS Home kolekcijā.

3. Bērnu atgriešanās skolās – efektīvs vīrusu izplatīšanās tīkls

Lielākā daļa vecāku to saprot intuitīvi. Skolas un bērnudārzi ir vide, kur infekcijas var izplatīties īpaši efektīvi.

Simtiem bērnu uzturas slēgtās telpās, pieskaras kopīgām virsmām un pēc tam pārnes vīrusus mājās pie vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām.

Tāpēc septembris ir ne tikai jaunā mācību gada sākums. Tas var kļūt arī par infekciju viļņa sākumu, kas divu līdz trīs nedēļu laikā no skolām un bērnudārziem izplatās uz darbavietām un mājām.

4. Atgriešanās slēgtās telpās

Vasarā daudz laika pavadām ārā. Rudenī atgriežamies birojos, skolās, veikalos, sabiedriskajā transportā un citās slēgtās telpās.

Pārpildīta un slikti vēdināta telpa rada labvēlīgus apstākļus vīrusu izplatībai. Aerosoli ilgāk saglabājas gaisā, palielinās ciešo kontaktu skaits, bet ventilācija ne vienmēr ir pietiekama.

Arī Latvijā daudzās skolās, birojos un dzīvojamajās ēkās ventilācija nav optimāla. Covid-19 pandēmija šo problēmu padarīja redzamāku, taču visur to neatrisināja.

5. Stress un imūnsistēmas darbības pavājināšanās

Septembris daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir viens no saspringtākajiem gada periodiem. Bērni atgriežas skolās, pēc vasaras palielinās darba slodze, tuvojas termiņi un dienas kļūst īsākas.

Ilgstošs stress var nomākt imūnsistēmas darbību, tostarp ar kortizola starpniecību. Kortizols ir nepieciešams īslaicīgai stresa reakcijai, taču ilgstoši paaugstināts tā līmenis var ietekmēt limfocītu veidošanos un aktivitāti.

Tas nozīmē, ka rudenī daudzi cilvēki vienlaikus ir vairāk pakļauti vīrusiem un mazāk gatavi tos efektīvi atvairīt.

6. Iekštelpu un miega vides pārmaiņas

Par šo faktoru runā salīdzinoši reti, lai gan tam var būt tieša ietekme uz veselību.

Sākoties apkures sezonai mājās, skolās un birojos, gaiss kļūst sausāks. Relatīvais mitrums telpās var samazināties līdz 20–30 procentiem, lai gan komfortabls līmenis parasti ir aptuveni 40–60 procenti.

Sauss gaiss sausina deguna un rīkles gļotādu. Tā ir viena no organisma pirmajām aizsardzības līnijām pret vīrusiem. Kad gļotāda izžūst, tās aizsargfunkcija var pavājināties. Turklāt sausā gaisā vīrusus saturoši aerosoli noteiktos apstākļos var saglabāties ilgāk.

Vai no tā iespējams izvairīties? Ko iesaka zinātne

Nav viena universāla risinājuma, taču ir vairāki pasākumi, kas var palīdzēt samazināt saslimšanas risku un atbalstīt organismu rudenī.

D vitamīns

Rudenī var būt lietderīgi izvērtēt nepieciešamību lietot D vitamīna uztura bagātinātājus. Pieaugušajiem bieži tiek minēta 1 000–2 000 SV dienas deva, tomēr precīzs daudzums jānosaka individuāli, konsultējoties ar ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu.

Miega kvalitāte

Kvalitatīvs miegs nav greznība, bet būtiska imūnsistēmas darbības sastāvdaļa. Miega laikā organismā notiek procesi, kas veicina atjaunošanos un palīdz cīnīties ar infekcijām.

Miega vides uzlabošana – piemērota temperatūra, tumsa un kvalitatīva gultasveļa – var tieši ietekmēt miega kvalitāti. Elpojoša, dabīga SAVAS Home gultasveļa palīdz uzturēt komfortablu ķermeņa temperatūru nakts laikā un rada labākus apstākļus dziļam, netraucētam miegam.

Gaisa mitrinātājs

Gaisa mitrinātājs var būt vērtīgs ieguldījums apkures sezonā. Uzturot guļamistabā aptuveni 45–55 procentu mitruma līmeni, gļotādas var labāk saglabāt dabisko mitrumu un pildīt aizsargfunkciju.

Fiziskās aktivitātes

Regulāras, mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes stiprina organisma vispārējo noturību. Savukārt pārmērīgi intensīvi treniņi bez pietiekamas atjaunošanās var radīt pretēju efektu, tāpēc svarīgs ir līdzsvars.

Roku higiēna

Tas var šķist pašsaprotami, tomēr regulāra roku mazgāšana joprojām ir viens no efektīvākajiem infekciju profilakses pasākumiem. Īpaši svarīgi ir mazgāt rokas pēc brauciena sabiedriskajā transportā, pirms ēšanas un pēc kontakta ar slimu cilvēku.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Daudzas rudens saslimšanas izraisa vīrusi, un tās pāriet pašas septiņu līdz desmit dienu laikā. Tomēr vērsieties pie ārsta, ja:

• Ķermeņa temperatūra pārsniedz 39 °C un nesamazinās ilgāk par divām dienām.
• Simptomi saglabājas ilgāk par divām nedēļām.
• Rodas stipras kakla sāpes bez klepus, jo tas var liecināt par bakteriālu infekciju.
• Piederat riska grupai, piemēram, esat gados vecāks cilvēks, grūtniece vai slimojat ar hronisku slimību.

Kopsavilkums

Rudens pats par sevi nav saslimšanas iemesls. Drīzāk vienlaikus sakrīt vairāki apstākļi, kas pavājina organisma aizsardzību un palielina saskari ar vīrusiem.

D vitamīna līmeņa pazemināšanās, miega traucējumi, stress, sauss gaiss un biežāka uzturēšanās kopā ar citiem cilvēkiem slēgtās telpās iedarbojas vienlaikus.

Labā ziņa ir tā, ka daudzus no šiem faktoriem iespējams kontrolēt. Labāka miega kvalitāte, piemērots gaisa mitrums un uzmanība D vitamīna līmenim bieži var dot lielāku ieguvumu nekā dažādi reklamēti līdzekļi, kas sola “stiprināt imunitāti”.