Kāpēc krīt mati — hormoni, stress, miegs un kā tas viss saistīts
Katrs cilvēks zaudē matus. Tas ir normāli — vidēji 50–100 matu dienā ir fizioloģiskā norma. Taču kad uz ķemmes, uz spilvena vai dušā sāk palikt ievērojami vairāk, un kad tas turpinās nedēļas vai mēnešus — tas jau ir signāls, ka kaut kas notiek organismā vai vidē.
Problēma ir tā, ka matu izkrišana reti ir ar vienu iemeslu. Visbiežāk tas ir vairāku faktoru kombinācija, kas darbojas vienlaicīgi un pastiprina viens otru. Un daudzi no šiem faktoriem ir cieši saistīti savā starpā — hormoni ietekmē miegu, miegs ietekmē stresu, stress ietekmē hormonus. Tas ir noslēgts loks, kuru svarīgi saprast pirms meklēt risinājumu.
Matu augšanas cikls — kāpēc to ir svarīgi saprast
Pirms runāt par iemesliem, ir vērts īsi saprast kā mati aug. Katrs matu folikuls iziet trīs fāzes:
Anagēna fāze — aktīvās augšanas fāze. Ilgst 2–7 gadus. Aptuveni 85–90% visu matu šobrīd atrodas šajā fāzē.
Katagēna fāze — pārejas fāze. Ilgst 2–3 nedēļas. Matu augšana apstājas.
Telogēna fāze — atpūtas fāze. Ilgst 3–4 mēnešus. Beigās mats izkrīt un folikuls sāk jaunu ciklu.
Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc ka daudzi faktori — stress, hormonālas izmaiņas, miega trūkums — var izraisīt to, ko sauc par telogēno efluviju. Tas nozīmē, ka pārāk daudzi folikuli vienlaicīgi pāriet telogēnā fāzē un pēc 2–4 mēnešiem sāk intensīvi izkrist. Tāpēc matu izkrišana bieži tiek pamanīta ne uzreiz pēc stresaina notikuma, bet mēnešus vēlāk.
Hormoni un matu izkrišana
Hormoni ir viens no svarīgākajiem matu augšanas regulatoriem, un to disbalanss ir visbiežākais matu izkrišanas iemesls — īpaši sievietēm.
Vairogdziedzera hormoni
Vairogdziedzeris regulē vielmaiņu un tam ir tieša ietekme uz matu folikuliem. Gan vairogdziedzera nepietiekamība (hipotirozē), gan pārmērīga aktivitāte (hipertirozē) var izraisīt difūzu matu izkrišanu.
Vairogdziedzera problēmas bieži izpaužas kopā ar nogurumu, svara izmaiņām, temperatūras jutīguma izmaiņām un miega problēmām — vēl viens saiknis starp hormoniem un miegu.
Androgēni — DHT
Dihidrotestosterons (DHT) ir testosterona atvasinājums, kas var miniaturizēt matu folikulus — tas nozīmē, ka folikuli kļūst mazāki un galu galā pārstāj ražot redzamus matus. Tas ir androgēnētiskās alopēcijas mehānisms — visizplatītākā matu izkrišanas forma gan vīriešiem, gan sievietēm.
Sievietēm androgēnā alopēcija bieži pastiprinās menopauzes laikā, kad estrogēna līmenis pazeminās un androgēnu ietekme kļūst izteiktāka.
Estrogēns un progesterons
Grūtniecības laikā paaugstināts estrogēna līmenis bieži piešķir matiem neparastu biezumu un spīdumu — daudzi mati paliek anagēnā fāzē ilgāk nekā parasti. Taču pēc dzemdībām estrogēna līmenis strauji pazeminās un visi tie mati, kas "atlika" izkrišanu, sāk krist vienlaicīgi. To sauc par pēcdzemdību matu izkrišanu un tas var izskatīties dramatiski, taču visbiežāk ir pārejošs.
Tas pats mehānisms darbojas pēc kontraceptīvo tablešu pārtraukšanas vai citu hormonālu izmaiņu gadījumā.
Kortizols — stresa hormons
Kortizols ir tiešā saikne starp stresu un matu izkrišanu. Hronisks stress laika gaitā paaugstina kortizola līmeni, kas var traucēt matu folikulu darbību un paātrināt pāreju telogēnā fāzē.
Stress un matu izkrišana
Stress ietekmē matus divos veidos: caur kortizola izdalīšanos (kā minēts) un caur tiešu ietekmi uz matu folikuliem caur nervu sistēmu.
Akūts stress
Spēcīgs vienreizējs stress — zaudējums, operācija, smaga slimība, spēcīgs emocionāls satricinājums — var izraisīt telogēno efluviju. Mati sāk krist intensīvāk apmēram 6–12 nedēļas pēc notikuma un bieži ilgst 3–6 mēnešus pirms stabilizēšanās.
Hronisks stress
Hronisks, nepārtraukts stress — darba, attiecību, finansiāls — ir bīstamāks matiem, jo tā ietekme ir pastāvīga. Kortizols pastāvīgi paaugstināts, matu folikuli pastāvīgi ietekmēti un matu izkrišana kļūst hroniska.
Stress, miegs un mati — noslēgts loks
Šeit sākas tiešā saikne starp stresu un miegu. Stress traucē miegu — grūti aizmigt, miegs ir virspusējs, bieža pamošanās. Miega trūkums nākamajā dienā paaugstina kortizola līmeni. Augsts kortizols vēl vairāk traucē miegu nākamajā naktī. Un tas viss vienlaicīgi ietekmē matu folikulus.
Miegs un matu izkrišana — saikne, par kuru reti runā
Miegs ir laiks, kad organisms reģenerējas. Tas attiecas arī uz matu folikuliem — lielākā daļa šūnu dalīšanās un augšanas notiek naktī miega laikā. Miega trūkums tieši traucē šo procesu.
Miega trūkums un augšanas hormons
Lielākā daļa augšanas hormona (GH) izdalās dziļā miega fāzē. Augšanas hormons ir tieši saistīts ar šūnu augšanu un atjaunošanos — tas ietver arī matu folikulu darbību. Miega trūkums samazina GH izdalīšanos, kas var negatīvi ietekmēt matu augšanas ātrumu.
Miega trūkums un iekaisums
Hronisks miega trūkums izraisa sistēmisku iekaisuma atbildi organismā. Hronisks iekaisums var ietekmēt matu folikulus un paātrināt to pāreju atpūtas fāzē.
Cirkadiānie ritmi un matu augšana
Matu folikuliem ir savs cirkadiānais ritms — bioloģiskais pulkstenis, kas regulē augšanas un atpūtas fāžu ciklu. Traucēts miega grafiks, nakts maiņu darbs vai bieža laika joslu maiņa var traucēt šo bioloģisko pulksteni un negatīvi ietekmēt matu augšanu.
Citi biežie matu izkrišanas iemesli
Uzturs un uzturvielu trūkums
Matu folikuli ir starp ātrāk dalošajām šūnām organismā — tiem nepieciešama pastāvīga uzturvielu piegāde. Visbiežāk ar matu izkrišanu saistītie trūkumi ir dzelzs trūkums, kas ir viens no biežākajiem matu izkrišanas iemesliem īpaši sievietēm, D vitamīna trūkums kas ir ļoti izplatīts ziemeļu valstīs, kā arī cinka, biotīna un B grupas vitamīnu trūkums. Arī pārāk stingra diēta vai kaloriju ierobežojums ietekmē matus — organisms samazina enerģijas piegādi "neesenciālajām" funkcijām un matu augšana ir viena no pirmajām kas cieš.
Mehānisks bojājums
Šis iemesls tiek apspriests retāk, taču ir reāls. Ikdienas berze starp matiem un spilvena virsmu uzkrājas nakts pēc nakts. Raupja kokvilnas vai sintētiska spilvena pārvalks var lauzīt matus un kairināt folikulus pie galvas ādas. Zīda spilvena pārvalks ievērojami samazina šo berzi — mati slīd pār audumu, nevis pie tā pieķeras. Arī pārāk ciešs matu savāzēšana naktī, rupja sukāšana slapjiem matiem un karsti matu kopšanas rīki veicina mehānisku bojājumu.
Ko var darīt
Medicīniskie izmeklējumi
Ja matu izkrišana ir intensīva vai ilgstoša, ir vērts veikt asins analīzes vairogdziedzera hormoniem, feritīnam un dzelzim, D vitamīnam, pilnajai asins ainai un hormonālajam profilam.
Miega kvalitātes uzlabošana
Ņemot vērā saikni starp miegu un matiem, miega kvalitātes uzlabošana ir viens no jēgpilnākajiem soļiem. Regulārs miega grafiks, vēsā guļamistaba un miega vides optimizācija tieši ietekmē GH izdalīšanos un kortizola līmeni.
Gultas veļas izvēle arī ir nozīmīga. Zīda vai satīna spilvena pārvalks samazina mehānisko matu bojājumu naktī — mati neieķeras audumā, mazāk lūst un mazāk izslīd no folikuliem. Dabīgas, elpojošas gultas veļas izvēli atradīsiet Savashome kolekcijā.
Stresa pārvaldība
Tā kā kortizols ir tiešais matu folikulu ienaidnieks, stresa pārvaldības prakses nav tikai psiholoģiska palīdzība, bet tiešs matu izkrišanas risinājums. Regulāra fiziskā aktivitāte, meditācija un elpošanas vingrinājumi samazina kortizola līmeni.
Uztura korekcija
Pārliecinieties, ka saņemat pietiekami daudz dzelzs, D vitamīna, cinka un olbaltumvielu. Matu folikuli ir olbaltumvielu izsalkuši — nepietiekami olbaltumvielu nozīmē lēnāku matu augšanu.
Kad vērsties pie speciālista
Pie dermatologa vai trihologa jāvēršas, kad matu izkrišana ir pēkšņa un intensīva, ilgst ilgāk par 6 mēnešiem bez acīmredzama iemesla, kad parādās plikuma laukumi vai kad ir citi simptomi — nieze, sāpes vai ādas izmaiņas uz galvas ādas.
Rezumējot
Matu izkrišana bieži ir simptoms, nevis pati slimība. Un tai reti ir viens iemesls — visbiežāk tas ir hormonu, stresa un miega kvalitātes kombinācija, kas ietekmē viens otru noslēgtā lokā.
Saprast šo saikni ir pirmais solis. Otrais — sistemātiski novērst iespējamos iemeslus: pārbaudīt hormonu un uzturvielu rādītājus, uzlabot miega kvalitāti, samazināt stresu un novērtēt mehānisko bojājumu naktī.
Matu izkrišana visbiežāk ir pārejoša un atgriezeniska, kad tiek atrasts un novērsts iemesls. Taču tas prasa laiku un pacietību — matu folikuli reaģēs uz izmaiņām ne uzreiz, bet pēc dažiem mēnešiem.


-cr-326x372.jpg)
